Pārlekt uz galveno saturu
Uzņēmēju galvenās problēmas - ZUD

Lai veicinātu darbaspēka pieejamību, kā arī tautiešu atgriešanos Latvijā, jārisina vairāki jautājumi, kas saistīti ar īres platību pieejamību, vidējās algas būtisku celšanu, kā arī jādomā par zināšanās balstītu ekonomiku, kas celtu produktivitāti. Šāds viedoklis tika pausts Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Jelgavas pilsētas un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas rīkotajās Uzņēmēju dienās Zemgalē 2018.

Atkājot pasākumu, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš apsveica ikvienu ar svētkiem un drosmi pārstāvēt savus uzņēmumus Uzņēmēju dienās Zemgalē 2018: “Esam Jelgavā pulcējušies jau piekto reizi, lai palepotos ar padarīto un radīto. Šogad liela uzmanība izstādē veltīta izglītības sistēmai, mūsu universitātei, skolām, kas gatavo jauno maiņu mūsu pilsētas uzņēmējdarbības stiprināšanai. Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai nes augļus - Jelgavā eksports pēdējo desmit gadu laikā pieaudzis par 30%. Tas nozīmē, ka mēs esam spējīgi apgūt jaunus tirgus un tos iekarojam. Lai mūsos vairojas drosme un vēlme radīt, veidot un attīstīties!”

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis sacīja, ka reti kura pilsēta var lepoties ar eksporta pieaugumu 30% apjomā, kas ir daudz vairāk nekā vidēji valstī. “Latvijai jau šodien ir ne viens vien ražotājs, kas gūst panākumus gan vietējā tirgū, gan arī ārvalstīs. Uzņēmumam ir jāspēj tiekties uz panākumiem, savu darbību izvēršot ārējos tirgos. Es augsti novērtēju uzņēmumus, kuri savu darbību sākuši mājas, dzīvokļa virtuvē, bet tagad ir atvēruši savas ražotnes ne tikai Latvijā, bet, piemēram, arī Igaunijā,” sacīja M.Kučinskis. Tāpat ar atklāšanas uzrunām piedalījās LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune un bankas Citadele Jelgavas filiāles pārvaldniece Laura Kovaļevska.

Uzņēmēju dienu Zemgalē 2018 ietvaros jau tradicionāli tika rīkots arī biznesa forums, kas šoreiz bija ar nosaukumu “Zemgales uzņēmēja DNS – realitāte un nākotnes perspektīvas”. Interesanti, ka Zemgales teritorija aizņem vien 16% no visas Latvijas un nodarbina 12,2% iedzīvotāju, no kuriem darbarūķi jeb ekonomiski aktīvi cilvēki gan darbadienas, gan brīvdienās dzīvo Jelgavas, Jēkabpils un Aizkraukles pilsētās. Savukārt, citi reģioni nav tik ekonomiski aktīvi. Tāpat noskaidrots, ka, lai gan daudzās vietās darbinieku skaits ir sarucis, uzņēmumi kļuvuši produktīvāki, jo finanšu rādītājus izdevies palielināt.

Diskusijas laikā, kur piedalījās M.Kučinskis, A.Rāviņš, Zemgales Plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra vadītājs Nauris Pauliņš, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, “Dobeles Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, “Jelgavas Tipogrāfija” valdes loceklis Juris Sīlis, “Karameļu darbnīca” valdes locekle Ilze Priževoite, zemnieku saimniecības “Mažacīruļi” īpašnieks Juris Cīrulis, “Silāres” valdes loceklis un restorāna “Zoltners” īpašnieks Valters Bruss, jau pirmajās minūtēs izkristalizējās divas galvenās problēmas jeb izaicinājumi, ar ko ik dienu nākas saskarties uzņēmējiem – darbaspēka trūkums un birokrātijas šķēršļi.

Lai arī bieži vien tiek domāts par tautiešu atgriešanu Latvijā, problēmas rada īres platību neesamība, tādēļ pašvaldībām jādomā par dzīvokļu ēku būvēšanu, lai piesaistītu jaunus darbiniekus, piedāvājot uz vietas arī darbu. M.Kučinskis pauda, ka pašreiz sagatavots jauns Īres likums, kas radīs vēlmi arī uzņēmējiem uz šo nišu raudzīties ar lielāku interesi, jo esošais regulējums neļauj operatīvi atbrīvoties no tiem negodprātīgajiem cilvēkiem, kuri iekrāj lielus parādus, tas savukārt ir milzīgs risks biznesam. Viņš arī norādīja, ka atrodot labāku regulējumu, īres tirgus varētu kļūt daudz pievilcīgāks privātajam sektoram, lai tādējādi neliktu pašvaldībām risināt šo tirgus kļūdu. Arī klāt esošie uzņēmēji sacīja, ka, lai atrastu labus darbiniekus, ir iegādāti vairāki īpašumi, kuri palīdz nodrošināt dzīvesvietas tuvu kompānijai, tādējādi risinot darbaspēka trūkuma problēmas.

Klātesošie vienojās, ka tajā brīdī, kad būs pietiekami labas algas, iespēja blakus dzīvot un audzināt bērnus jeb labvēlīga vide, tad arī prom aizbraukušie cilvēki sāks domāt par atgriešanos. Tāpat būtiski veidot platformu starp emigrējušiem tautiešiem un uzņēmējiem, lai tādējādi popularizētu pieejamās vakances un iespējas.

Otra tēma, kas izkristalizējās Zemgales uzņēmēju dienu 2018 biznesa forumā bija birokrātijas šķēršļi, kas bieži vien pretnostatī biznesu ar ierēdniecību. Klātesošie vienojās, ka, iespējams, jāveido īpašas programmas, kur valsts pārvaldē strādājošie tiktu nodarbināti praksē privātajās kompānijās, bet uzņēmēji savus darbiniekus “nosūtītu apmācībās” publiskajā vidē, tādējādi radot labāku izpratni, kāpēc procesi notiek tieši tā un ne savādāk. Diskusijas pārstāvji arī pauda, ka, samazinot normatīvos regulējumus, saruks arī ierēdņu skaits, kas varēs darbu meklēt privātajā sektorā, palīdzot risināt arī darbaspēka jautājumu.

Pasākuma trešā daļa tika veltīta tīklošanās spēlei jeb meistarklasei “Spidernet”, kur uzņēmēji tika apmācīti īsi un kodolīgi iepazīstināt ar sevi, lai paliktu atmiņā un sadarbības partneri atcerētos vizītkartes īpašnieku un tā sniegtās iespējas.

Zemgales uzņēmēju dienas 2018. norit divas dienas – 27. un 28.aprīlī Jelgavā. Tajās piedalās gandrīz 200 uzņēmumu, kuri pārstāv dažādas ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomas.

Uzņēmēju galvenās problēmas