Pārlekt uz galveno saturu

LTRK diskusijā meklē risinājumus mācību prakšu skaita palielināšanai Latvijas uzņēmumos

ac4sme

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) trešdien, 6.septembrī, rīkoja diskusiju Erasmus + programmas projekta AC4SME ietvaros, kas veltīta prakšu vietu skaita palielināšanai mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU). Diskusijas laikā tika apskatītas projekta gaitā izveidotās vadlīnijas prakses atbalsta speciālisiem uzņēmumos, Latvijas uzņēmumu gatavību uzņemt praktikantus un iezīmētas rekomendācijas vadlīniju pielāgošanai Latvijas situācijai.

Diskusijā piedalījās pārstāvji no AAS “BTA Baltic Insurance Company”, Ekonomikas un kultūras augstskolas, AS “Exigen Services Latvia”, AS “Grindeks”, SIA “Nordtext”, AS “SAF Tehnika” un citi. Pasākumu moderēja LTRK Eiropas Savienības Projektu daļas vadītāja Līga Ābola.

Šī bija otrā fokusa grupas diskusija AC4SME projekta ietvaros. AC4SME ir starptautisks projekts, kurā iesaistīti 12 partneri no dažādām Eiropas valstīm. Šis projekts tika uzsākts, jo tika konstatēts, ka MVU nodrošina mazāk prakses vietu nekā citi lielāki uzņēmumi, lai gan Eiropas privātajā sektorā MVU nodrošina divas trešdaļas no kopējā darba vietu skaita. Projekta uzdevums ir veicināt MVU piedāvāt mācību prakses vietas jauniešiem, tāpēc projekta gaitā tiek izstrādātas vadlīnijas un attīstīti mentori jeb “vienas pieturas” aģentūras Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kamerās, kas konsultētu un palīdzētu MVU. Pievienotā vērtība partneru tīklā ir pieredzes apmaiņa starp valstīm, kurās tirdzniecības un rūpniecības kameras jau sniedz šāda veida atbalstu uzņēmumiem.

Lai uzlabotu un palielinātu mācību prakses un to skaitu MVU, projekta vadlīnijās tiek izstrādātas rekomendācijas praktikantu uzņemšanai, apmācībai, nodarbināšanai un novērtēšanai. Diskusijas laikā tika apskatīti dažādi šķēršļi, ar kuriem saskaras MVU piedāvājot prakses vietas, piemēram, laika un cilvēkresursu trūkums, nepietiekama tiesību aktu un administratīvo prasību pārzināšana, kā arī nepietiekama īsta un konkrēta ieguvuma apzināšanās, ko nodrošina praktikantu uzņemšana uzņēmumā. Piedāvātie risinājumi vērsa uzmanību uz uzņēmumu reputāciju uzlabošanu un Latvijas darba spēka trūkumu risināšanu, kas būtu iespējams ar prakšu vietu nodrošināšanu potenciālajiem darbiniekiem. Diskusijas dalībnieki pauda atzinumu par prakses kā darba vides attīstīšanas veidu, taču vienlaicīgi pauda neapmierinātību par atgriezeniskās skaites un trīspusējas sadarbības iespējām (starp uzņēmumu, izglītības iestādi un praktikantu gan pirms, gan pēc prakses, kā arī mācību prakses laikā) Latvijā, kura mēdz atšķirties, strādājot ar dažādām izglītības iestādēm un to studentiem.

Klātesošie ierosināja, ka būtu nepieciešams vēl vairāk attīstīt sadarbību ar Latvijas izglītības iestādēm, lai kopīgi varētu definēt un izstrādāt praktikantu pamatuzdevumus un vērtēšanas kritērijus, kā arī pilnveidotu un aktualizētu mācību programmas. Būtu nepieciešams iesaistīt izglītības iestādes prakses vietu meklēšanā un nodrošināšanā saviem studentiem, kā arī komunikācijas un pārbaudes uzturēšanā starp uzņēmumu un izglītības iestādi prakses laikā, tādējādi izveidojot duālu atbildību par prakses gaitas un mērķu piepildīšanu gan no uzņēmuma, gan skolas puses. Papildus tika ierosināti priekšlikumi atgriezeniskās saites uzturēšanā starp uzņēmumu un skolu pēc prakses beigām, tādējādi sniedzot rekomendācijas skolu programmu uzlabošanai un attīstībai, kā arī nodrošinot, ka studenti turpinātu mācības izglītības iestādēs pēc prakses laika beigām, ja tiem tiktu piedāvātas karjeras iespējas attiecīgajā uzņēmumā. Tāpat arī tika pausta ideja, ka uzņēmumiem vajadzētu sadarboties ar Latvijas pamatskolām un vidusskolām prakšu gadatirgu un semināru veidā, kurās attīstītu karjeras izvēles veikšanu topošajiem studentiem.

Diskusijā tika runāts arī par nepieciešamību apmācīt parkses vadītājus, lai uzlabotu to kvalifikācijas. Vienlaicīgi klātesošie arī norādīja uz pieredzējušo darbinieku uzskatu, ka praktikantu apmācība specifiskās nozarēs ir potenciāls drauds darba vietas zaudēšanai. Dalībnieki ierosināja iespējamus risinājumus, piemēram, ka topošajiem prakses vadītājiem un nozaru speciālistiem varētu tikt piešķirtas garantijas vai darba vietas nodrošināšana uz trīs vai pieciem gadiem, kas tiktu izstrādāti uzņēmuma vadības līmenī. Tajā pašā laikā tika atzīmēts, ka šāda veida garantiju nodrošināšana MVU izraisa risku resursu trūkuma dēļ.

Diskusijas dalībnieki vienojās, ka būtu nepieciešams konsultēties ar citām Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kamerām, lai papildinātu vadlīnijās esošās praktikantu izvēles rekomendācijas ar partnervalstu uzņēmumu pieredzi. Īpaša uzmanība tika veltīta potenciālo praktikantu nozaru testu izveidē, vecāku iesaisti karjeras izvēlē, kā arī interviju vadlīniju papildināšanā.

LTRK informē, ka šī gada 20.septembrī tiks rīkots vebinārs jeb web seminārs, kurās Austrijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pāstāvji sniegs apmācību kursu uzņēmumu prakšu vadītājiem. Reģistrācijas saite: http://ej.uz/AC4SME_20_09.

Vairāk informācijas par projektu: http://www.chamber.lv/lv/content/849 vai http://ac.alinoa.net/lv/.